Pirmo reizi izmantota šūnu apraide pazuduša bērna meklēšanā

Pirmo reizi Latvijā bērna meklēšanai  izmantota šūnu apraide – Dienvidkurzemes novada Kazdangā vakar vakarā pazuda septiņus gadus vecā Melānija. Meitenes mamma nekavējoties iesaistīja policiju un informēja par notikušo vietējos iedzīvotājus. Meklēšanā iesaistījās vairāk nekā 70 cilvēku pat no attālākām vietām. Dienvidkurzemes novada policija atzīst – šūnu apraide, kas informē par bērna pazušanu ļoti labi ir nostrādājis,  maksimāli īsā laikā informējot sabiedrību.  Melānija, kura bija rotaļājoties paslēpusies pie draudzenes omes, pēc divām stundām atrasta sveika un vesela.

Vakar vakarā Melānija kopā ar citiem bērniem izgāja piemājas pagalmā rotaļāties, kamēr mamma uz brīdi devās dzīvoklī. 

Melānijas mamma Agnese atceras:” Viņa pateica, ka palikšot tepat uz laukumiņa, es iegāju istabā, iedevu bērniem padzerties, kas vēlējās. Paskatījos aiz stūra un konstatēju faktu, ka nav Melānijas. Jautāju, kur ir Melānija, nometu kafijas krūzi uz galda, skrēju uz blakus mājas laukumiņu skatīties, bet protams viņas tur nebija.”

Pirmā vieta, kur izmisusī mamma meklēja meitu, bija Melānijas draudzenes vecmāmiņas dzīvoklis, bet tur meitenes nebija. Meklēšanā iesaistījās arī kaimiņi. 

“Varēja redzēt – skrien meklē, un pa balkoniem dzirdēju, ka kāds jau kaut ko saka, ka brauks meklēt un jau dzirdēju, ka moči jau rībēja meklēja,”stāsta Melānijas mamma

Tad mamma vērsās policijā, kas iesaistījās zibenīgi, izmantojot arī dronus.  

VP Kurzemes reģiona pārvaldes Dienvidkurzemes iecirkņa priekšnieks Ingus Ukstiņš stāsta: ”Policijas darbinieki paši apkopojot iegūto informāciju, pārbaudīja sākotnēji visas šīs vietas, kur varētu būt, tuvāko apkārtni. Piesaistīja uzreiz vietējos iedzīvotājus, kas bija uz vietas.”

Ap pusvienpadsmitiem vakarā vietējie iedzīvotāji saņēma arī šūnu apraides paziņojumu, kas šādam nolūkam Latvijā izmantots pirmo reizi – tajā teikts – Bērna nolaupīšanas brīdinājums! Pazudis bērns, un aprakstītas meitenes pazīmes.

Kazdangas iedzīvotājs Ritvars saka:”Šūnu apraidi es saņēmu. Es tieši migu ciet un es sabijos riktīgi, ka bērns bija pazudis. Tur parādījās brīdinājums, ka bērns ir nolaupīts.”

“Šūnu apraide viennozīmīgi palīdzēja tādā veidā, ka tika iesaistīts lielāks cilvēku skaits,” atzīst Ingus Ukstiņš

Meklēšanā iesaistījās vairāk nekā 70 cilvēku, pat no Jelgavas, Skrundas un Turlavas, kā arī policija. Līdz vienpadsmitos vakarā bērns tika atrasts, saņemot zvanu no meitenes draudzenes omītes.

Melānijas mamma stāsta:”Viņa, mainot telefonus,  ieraudzījusi  uz viņas gultas malas Melānijas cepuri. Un noliekusies zem gultas saukusi Melāniju un pašā tālākajā stūrī atradusi viņu.“

“Visi bērni, mammas un tēti, visi, kur tik varēja gāja un staigāja: es kā ome ļoti ļoti gribu visiem pateikt paldies, ne tikai tie, kas brauca, bet arī ar kājām izgājām lielu lielos gabalus. Un protams viss beidzās veiksmīgi, jo mazmeita sēž klēpī, ” saka Melānijas vecmāmiņa Sarmīte.