Jūras aizsargājamo teritoriju plāns pilnveidots, taču vēl jāveic redakcionāli labojumi

Pilnveidotajā aizsargājamo jūras teritoriju (AJT) dabas aizsardzības plānā vēl jāveic labojumi, secināts konsultatīvās grupas sanāksmē.

Kā aģentūru LETA informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Komunikācijas un dizaina nodaļas vadītāja Ilze Reinika, otrdien projekta “Life Reef” pilnveidoto AJT dabas aizsardzības plānu skatīja konsultatīvā grupa. Tai nebija būtisku iebildumu par plāna uzlaboto versiju, bet sanāksmes laikā izskanēja redakcionāli ieteikumi dokumenta pilnveidei. Vienbalsīgi tika lemts, ka DAP nedēļas laikā veiks labojumus atbilstoši šiem ieteikumiem un nosūtīs dokumentu grupas pārstāvjiem apstiprināšanai. Tiklīdz grupa saskaņos dokumentu, tiks izsludināta sabiedriskā apspriešana.

Reinika informē, ka sanāksmē projekta “Life Reef” eksperti un zinātnieki iepazīstināja ar precizēto AJT dabas aizsardzības plānu un tā pielikumiem, kas balstīti uz jaunākajiem zinātniskajiem datiem un zināšanām par jūras biotopiem, putnu un zivju populācijām, kā arī uz cilvēku darbību ietekmi uz Baltijas jūras trauslo ekosistēmu. Īpaša uzmanība tika veltīta normatīvā akta projektam, kas noteiks jaunos AJT izmantošanas un aizsardzības noteikumus.

DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore un konsultatīvās grupas vadītāja Gita Strode uzsver, ka AJT dabas aizsardzības plāna mērķis nav aizliegt jūras izmantošanu, bet gan laikus plānot Baltijas jūras nākotni, kurā dabas daudzveidība spēj pastāvēt līdzās saimnieciskajai darbībai, nepasliktinot jūras ekosistēmu un tās kvalitāti. “Konsultatīvās grupas šodienas lēmums apliecina, ka šī plāna versija ir konstruktīvs līdzsvars abu pušu starpā,” norāda Strode.

Plāns paredz pārskatāmu AJT administratīvo uzraudzību un ieviešanu. Precizētais zonējums ļaušot efektīvāk aizsargāt jutīgākos jūras biotopus un dzīvotnes, vienlaikus saglabājot attīstības iespējas ilgtspējīgai zvejniecībai, tūrismam un rekreācijai. Jaunais normatīvā akta projekts sniedz skaidrību uzņēmējiem, investoriem un pašvaldībām, kādas darbības AJT pieļaujamas un kādi nosacījumi jāievēro.

AJT dabas aizsardzības plānu ar rīkojumu apstiprina viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs. Plānam ir rekomendējošs statuss – Baltijas jūrā uzreiz netiks noteiktas jaunās robežas un zonējums, tas stāsies spēkā tikai pēc Ministru kabineta apstiprinātiem AJT individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.

AJT dabas aizsardzības plānu izstrādā DAP sadarbībā ar Daugavpils Universitātes aģentūru “Latvijas Hidroekoloģijas institūts” un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu “BIOR” LIFE programmas projektā “Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības stāvokļa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā”.

Projekta galvenais mērķis ir jūras biotopu un sugu izpēte un visaptverošas aizsardzības sistēmas izveide AJT Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, tai skaitā, lai novērstu Eiropas Komisijas ierosinātu pārkāpuma procedūru par nepietiekamu “Natura 2000” teritoriju tīklu jūrā biotopa “Akmeņu sēkļi jūrā” aizsardzībai. Mērķa sasniegšanai īstenojamie pasākumi ietver AJT efektivitātes izvērtējumu Latvijai piederošajos jūras ūdeņos, dabas aizsardzības plāna izstrādi visām AJT un potenciālo AJT izvērtēšanu un iekļaušanu “Natura 2000” tīklā.

Kā vēstīts, DAP ir pārstrādājusi AJT dabas aizsardzības plāna projektu un tajā vairs neprasa jaunus ierobežojumus piekrastes zvejai vai ūdenssporta aktivitātēm.

DAP šādu plānu tika piedāvājusi jau 2025. gada izskaņā, tad saņemot asu kritiku no piekrastes zvejniekiem un tūrisma mītnēm, ka iecerētie ierobežojumi lielā daļā jūras liegtu īstenot jebkādas aktivitātes, tādējādi nogremdējot arī vietējo biznesu. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija pēc kritikas plānu apturēja un nodeva pārstrādei.

DAP vēsta, ka kopā ar projekta “Life Reef” partneriem esot pilnveidojusi AJT dabas aizsardzības plānu un izstrādājusi jaunu versiju par AJT robežām un aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.

Sākotnējie priekšlikumi, kas tika apspriesti sabiedriskajās apspriešanās 2025. gada decembrī, ietvēra vairākus iespējamos risinājumus, tostarp arī stingrākus ierobežojumus. Dabas aizsardzības plāna pilnveidošanas gaitā priekšlikumi tika atkārtoti izvērtēti, papildus ņemot vērā iesaistīto pušu sniegto informāciju un viedokļus. Tas ļāva precizēt ietekmju novērtējumu un pārskatīt risinājumus, tuvinot iesaistīto pušu intereses, un virzīties uz samērīgu, praktiski īstenojamu kompromisu, izmaiņas komentē DAP.

Tagad priekšlikumos ierobežot tiek rekomendēts grunts traļu izmantošanu dabas lieguma zonā. Savukārt ir vienkāršotas AJT robežas un pārvērtēts funkcionālais zonējums, nodrošinot pārskatāmāku administratīvo uzraudzību un ieviešanu, pauž DAP. Plānā uzsvērts, ka biotopa stāvokļa uzlabošanai bez lokāliem pasākumiem nepieciešama arī aktīva rīcība, lai mazinātu piesārņojuma, īpaši slāpekļa un fosfora, ieplūdes mazināšanu jūrā.

Kā vēstīts, pagājušā gada decembrī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV) apturēja sabiedrisko apspriešanu par AJT dabas aizsardzības plāna projektu.

Tas tika izdarīts, ņemot vērā iesaistīto pušu, tai skaitā piekrastes zvejnieku un ūdens sporta pārstāvju, paustos viedokļus par Dabas aizsardzības plānā ietvertajiem priekšlikumiem aizsargājamām jūras teritorijām un to aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.