40% no bezdarbniekiem Liepājā ir vecāki par 50 gadiem (1)

Liepājas uzņēmumi gadiem meklē darbiniekus, nereti piesaistot arī trešo valstu pilsoņus un uzrunājot jauniešus vēl studiju laikā. Latvijas trešajā lielākajā pilsētā uzņēmējdarbība attīstās, taču darbinieku trūkums to būtiski ietekmē. Pašvaldībā to atzīst, taču neredz arī veidus kā situāciju būtiski mainīt.

Viens no lielākajiem ražošanas uzņēmumiem Liepājā ir “Caljan” – starptautisks mehāniskās inženierijas uzņēmums, kas specializējas augstas kvalitātes teleskopisko konveijeru ražošanā. Tajā šobrīd ir 51 vakance, un šāda tendence esot gadiem.

“Pasūtījumu skaits ir pieaudzis, darbinieku skaitam arī ir jāpalielinās, lai mēs varam nodrošināt ražošanas jaunu izpildi. Uzņēmums arī izvēlas sadarboties ar sadarbības partneriem, kuri nodrošina mums citu valstu pārstāvju darbiniekus, viens no iemesliem ir darbaspēka trūkums tieši tehniskajās profesijās,” norāda Sanija Kulinska, LSEZ SIA “Caljan” pārstāve.

Šobrīd uzņēmums darbā piesaistījis 13 trešo valstu pilsoņus uz noteiktu projekta laiku, kā arī nodarbina vietējos darbiniekus bez attiecīgas izglītības. Tāda ir arī Sintija, kurai ir pedagoģiskā izglītība, un darba maiņu pirms sešiem gadiem nav ietekmējis atalgojums, bet gan neapmierinātība ar izglītības sistēmu.

“Drīzāk šī brīža reformas, sistēma nesakārtotā, un līdz ar to tāds lēmums nāk – tomēr īsti neapmierina šī te sistēma, tāpēc nācās nomainīt,” stāsta Sintija Stūrīte, LSEZ SIA “Caljan” darbiniece.

Liepājā šobrīd reģistrēti aptuveni 1800 bezdarbnieku un 400 brīvas darbavietas – pārsvarā metinātāji, palīgstrādnieki un kravas auto vadītāji. Uzņēmēji pilsētā savstarpēji konkurē par darbiniekiem.

“Papildus atalgojumam nodrošina fitnesa zāles abonementu, peldbaseina abonementu. Nodrošinām ar bezmaksas pusdienām, dzērieniem,” skaidro Sanija Kulinska, LSEZ SIA “Caljan” pārstāve.

Bezdarba līmenis Liepājā pēdējo gadu laikā turas nedaudz virs četriem procentiem. Pašvaldībā uzsver, ka darbaspēka trūkums ir ilgstoša problēma, un uzņēmēji meklē darbiniekus gan citās pašvaldībās, gan ārvalstīs.

“No pašvaldības puses mūsu primārais uzdevums ir nodrošināt uzņēmējdarbības vidi kā tādu. Ja būs uzņēmējdarbības vide, tad šeit uzņēmēji jutīsies gana veselīgi, lai radītu jaunas darba vietas,” saka Mārtiņš Ābols, Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs.

Lielākā problēma ir tā, ka vairums Liepājas bezdarbnieku ir pirmspensijas vecumā. Vecumā no 20 līdz 24 gadiem darbu meklē 141 cilvēks, no 25 līdz 29 gadiem – 145, bet no 30 līdz 34 gadiem – 113. Savukārt vecuma grupās virs 35 gadiem bezdarbnieku skaits pakāpeniski pieaug: 35–39 gadu grupā tie ir 181 cilvēks, 40–44 gadu grupā – 187, 45–49 gadu grupā – 171, 50–54 gadu grupā – 166, bet 55–59 gadu grupā – 208. Kritiskākā situācija ir vecuma grupā virs 60 gadiem, kur bez darba ir 273 cilvēki.

“Diezgan daudz cilvēku 50 plus radikāli maina profesiju, iegūst jaunu profesiju, varbūt es esmu izvēlējies ar karjeras konsultantu palīdzību vai kā citādi. Vēl ir 60 plus, kas mācās par metinātājiem,” norāda Dace Baumane, NVA Liepājas filiāles vadītāja.

Tomēr ar šīm pārmaiņām nepietiek, lai apmierinātu uzņēmumu pieprasījumu pēc darbiniekiem. Jaunākās tendences rāda, ka cilvēki ir gatavi mērot lielākus attālumus līdz darbavietai, ja piedāvājums atbilst viņu prasībām, īpaši atalgojuma ziņā. Nodarbinātības valsts aģentūra piedāvā arī mobilitātes pabalstu.

“Kompensējam pirmos četrus darba mēnešus, mums ir mobilitātes atbalsts, kad cilvēks dzīvo 15 kilometrus tālāk no plānotās darba vietas,” skaidro Dace Baumane, NVA Liepājas filiāles vadītāja.

Tomēr gan pašvaldībā, gan uzņēmēju vidū izskan cerības uz plašākām iespējām nodarbināt trešo valstu pilsoņus. Vienlaikus šādas izmaiņas tuvākajā laikā ir maz ticamas, ņemot vērā drošības dienestu brīdinājumus par iespējamiem migrācijas riskiem.