Dienvidkurzemes novadā vairāk nekā par pusmiljonu pirkti elektroautobusi liek vilties

Divi Dienvidkurzemes pašvaldībā iegādātie elektroautobusi skolēnu pārvadāšanai jau kopš to ekspluatācijas sākumā regulāri bija jāremontē, un nereti atradās dīkstāvē. Iztērētie Eiropas fonda un arī pašvaldības līdzekļi nav attaisnojušies un nav arī veicinājuši klimata uzlabošanos, lēš vietvarā. Arī Valsts kontrole revīzijās norādījusi – Latvija klimata politiku transporta jomā šobrīd īsteno bez vienota virziena un skaidrām prioritātēm, savukārt elektroautobusi neatbilst daudziem kritērijiem. 

Viens no Dienvidkurzemes novada iegādātajiem elektroautobusiem vairākas reizes dienā kursē maršrutā Nīca – Liepāja. Tas lielākoties pārvietojas pa asfaltētiem ceļiem, bet tāpat neiztiek bez tehniskajām ķibelēm – nodeguša vadības bloka dēļ tas jau reiz bija jānogādā ar evakuatoru pie ražotāja. 

Nīcas vidusskolas autobusa vadītājs Andris Malkevičs stāsta: ”Transports jauns, nenolietots, ripo labi. Bet savi trūkumi automašīnai ir. Pirmām kārtām jau apsilde ziemā, jo salons nespēj uzsildīt ilgstoši. Nepieciešami papildus līdzekļi siltumam. Un otrs – jāplāno maršruts, lai varētu veikt attiecīgo nobraukumu.”

Skolēni abos autobusos sala, tāpēc apsildei uzstādīti dīzeļa ģeneratori, kas pie mīnus 10 grādiem autobusu uzsildīja vien reisa noslēgumā.  

Durbes Ata Kronvalda pamatskolas autobusa vadītājs Arturs Kuzmins uzskata: ”Nestrādā kā vajadzētu. Tajā pašā laikā ritošajai daļai daudz, kas ir mainīts. Es uzskatu, divu gadu laikā tā mašīnai nevajadzētu – tie ceļi pasaulē visur vienādi.”

Ražotājs SIA “Electrify” apgalvo – defekti radušies ekspluatācijā, nevis ražošanas procesā, jo autobusi būvēti lietošanai pa asfaltētiem ceļiem.

“Ar akmeņiem bija sadauzīta rokas bremzes trose, sadzītas iekšā smiltis. Attiecīgi viņa nefunkcionē. Mēs šo trosīti nomainījām, uzlikām papildus aizsargus, lai tik viegli ar akmeņiem nevar sadauzīt,” informē SIA “Electrify” valdes priekšsēdētājsAgris Amoliņš

Taču Valsts kontrole, izvērtējot vairāku, ne tikai konkrētā SIA elektroautobusus, secināja, ka jau ekspluatācijas sākumā tiem bijuši defekti.

Valsts kontroles pārstāvis Mārtiņš Āboliņš stāsta: ”Tie defekti, kurus mēs kontatējām uz vietas, gan skatoties defektācijas aktus, redzam, ka pēc viena gada ar trešo reizi iziet tehnisko apskati, ka metinājuma vietās rūsa parādās, ir problēmas ar salona apdari, plaisas paneļos, zem auto elektroinstalācijai ir vāja izolācija, baterija zemu.”

Pašvaldībā atzīst – projekta ideja bijusi laba, bet sākotnēji trūka pieredzes, lai uzreiz saprastu problēmas. 

Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētāja vietnieks (LRA)Andrejs Radzevičs uzskata: ”Cerams, ka ražotājs apzinoties, to ka šis sākotnējais process ir bijis tāds, ka viņš izvērtēs, kas attiecās uz šī transportlīdzekļa kvalitatīvajām īpašībām.”

Ražotāja garantija šiem autobusiem beigsies šogad, tāpēc pašvaldība domās, kā rīkoties tālāk.

“Dzenoties pakaļ zaļumam, mēs nevaram nodrošināt iedzīvotājam pakalpojuma kvalitāti,” apgalvo Andrejs Radzevičs.

Valsts kontroles šodien publiskotie revīzijas rezultāti   norāda, ka elektroauto atbalsta jomā un ar to saistītās uzlādes infrastruktūras izveidē un uzturēšanā ilgstoši novirzīts būtisks finansējums bez vienota un skaidra ilgtermiņa redzējuma. 

Mārtiņš Āboliņš no Valsts kontroles uzskata: ”Valsts politikas līmenī būtu labi šādos projektos domāt par kaut kāda veida centralizācijas pakāpi – vai tā ir kopīga specifikāciju izstrāde, vai kopīga iepirkumu veidošana.”

Dienvidkurzemes novada pašvaldība 2024.gadā divus minētos autobusus iegādājās par vairāk nekā 600 tūkstošiem eiro, no kuriem 100 tūkstoši bija pašvaldības finansējums.