DAP aizsargājamo jūras teritoriju dabas aizsardzības plānā vairs neprasa jaunus ierobežojumus piekrastes zvejai

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) ir pārstrādājusi aizsargājamo jūras teritoriju (AJT) dabas aizsardzības plāna projekts un tajā vairs neprasa jaunus ierobežojumus piekrastes zvejai vai ūdenssporta aktivitātēm, aģentūru LETA informēja DAP Komunikācijas un dizaina nodaļas vadītāja Ilze Reinika.

DAP šādu plānu tika piedāvājusi jau 2025. gada izskaņā, tad saņemot asu kritiku no piekrastes zvejniekiem un tūrisma mītnēm, ka iecerētie ierobežojumi lielā daļā jūras liegtu īstenot jebkādas aktivitātes, tādējādi nogremdējot arī vietējo biznesu. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija pēc kritikas plānu apturēja un nodeva pārstrādei.

Tagad DAP vēsta, ka kopā ar projekta LIFE REEF partneriem esot pilnveidojusi AJT dabas aizsardzības plānu un izstrādājusi jaunu versiju par AJT robežām un aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.

Pilnveidotā plāna redakcija ceturtdien tiek nodota izvērtēšanai konsultatīvās grupas pārstāvjiem, kas to izskatīs un lems par tās tālāko virzību – nodošanu publiskai apspriešanai vai nepieciešamību veikt precizējumus.

DAP ģenerāldirektore Laura Anteina klāsta, ka dokuments ir pārstrādāts, balstoties ekspertu izvērtējumos un papildu datu analīzē, kā arī uzklausot dažādu interešu grupu pausto argumentāciju un viedokli. Pamatprincipi un dabas aizsardzības mērķi saglabājoties nemainīgi, vienlaikus piedāvātie risinājumi ir precizēti, “lai tie būtu efektīvi un īstenojami, kā arī labāk integrētu sabiedrības atšķirīgās intereses”.

Sākotnējie priekšlikumi, kas tika apspriesti sabiedriskajās apspriešanās 2025. gada decembrī, ietvēra vairākus iespējamos risinājumus, tostarp arī stingrākus ierobežojumus. Dabas aizsardzības plāna pilnveidošanas gaitā priekšlikumi tika atkārtoti izvērtēti, papildus ņemot vērā iesaistīto pušu sniegto informāciju un viedokļus. Tas ļāva precizēt ietekmju novērtējumu un pārskatīt risinājumus, tuvinot iesaistīto pušu intereses, un virzīties uz samērīgu, praktiski īstenojamu kompromisu, izmaiņas komentē DAP.

Tagad priekšlikumos ierobežot tiek rekomendēts grunts traļu izmantošanu dabas lieguma zonā. Savukārt ir vienkāršotas AJT robežas un pārvērtēts funkcionālais zonējums, nodrošinot pārskatāmāku administratīvo uzraudzību un ieviešanu, pauž DAP. Plānā uzsvērts, ka biotopa stāvokļa uzlabošanai bez lokāliem pasākumiem nepieciešama arī aktīva rīcība, lai mazinātu piesārņojuma, īpaši slāpekļa un fosfora, ieplūdes mazināšanu jūrā.

DAP izceļ, ka īpaši aizsargājamais biotops Akmeņu sēkļi jūrā ir viena no nozīmīgākajām Baltijas jūras dzīvotnēm. Atbilstoši jaunākajam ziņojumam Eiropas Komisijai par sugu un dzīvotņu aizsardzības stāvokli Latvijā (2019-2024), šī biotopa aizsardzības stāvoklis ir vērtēts kā nelabvēlīgs jeb slikts. Plānā AJT ir primāri plānotas šī biotopa saglabāšanai, kā arī migrējošo, caurceļojošo un jūrā ziemojošo ūdensputnu uzturēšanās un barošanās vietu aizsardzībai.

Biotopi Akmeņu sēkļi jūrā sastāv no cieta substrāta veidojumiem – akmeņiem, oļiem, iežu atsegumiem, kas paceļas virs jūras gultnes un rada īpašus apstākļus aļģu, gliemeņu un citi organismu attīstībai. Šīs teritorijas ir nozīmīgas arī kā nārsta un zivju mazuļu attīstības, barošanās un slēpšanās vietas. Līdz ar to šo teritoriju saglabāšana nav tikai dabas aizsardzības jautājums – tas ir ilgtermiņa ieguldījums zvejniecības ilgtspējā un jūras resursu saglabāšanā, klāsta DAP.

AJT dabas aizsardzības plānu izstrādāja DAP sadarbībā ar projekta partneriem – Daugavpils Universitātes aģentūru “Latvijas Hidroekoloģijas institūts” un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu “BIOR”.

Projekta LIFE REEF galvenais mērķis ir jūras biotopu un sugu izpēte un visaptverošas aizsardzības sistēmas izveide AJT Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, tai skaitā, lai novērstu Eiropas Komisijas ierosinātu pārkāpumu procedūru par nepietiekamu “Natura 2000” teritoriju tīklu jūrā biotopa 1170 Akmeņu sēkļi jūrā aizsardzībai. Mērķa sasniegšanai īstenojamie pasākumi ietver AJT efektivitātes izvērtējumu Latvijai piederošajos jūras ūdeņos, dabas aizsardzības plāna izstādi visām AJT un potenciālo AJT izvērtēšanu un iekļaušanu “Natura 2000” tīklā.

Kā atzīmē DAP, lai nodrošinātu, ka plāns ir nozares profesionāļu, teritoriju lietotāju un dabas aizsardzības ekspertu kopīgi apspriests un pārdomāts dokuments, ir izveidota konsultatīvā grupa ar Zemkopības, Satiksmes, Ekonomikas, Klimata un enerģētikas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Valsts vides dienesta, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Latvijas Jūras administrācijas, Jūras Spēku krasta apsardzes dienesta, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra, Latvijas Nacionālā kultūras centra, Latvijas Pašvaldību savienības, vairāku pašvaldību – Tukuma, Ventspils, Talsu, Limbažu, Jūrmalas, Dienvidkurzemes, Vēja enerģijas asociācijas, Latvijas Ornitoloģijas biedrības, Latvijas Zvejnieku federācijas, Latvijas Zivsaimnieku asociācijas, biedrības “Mazjūras zvejnieki”, Latvijas Kaitsērfinga asociācijas, biedrības “Baltijas vides forums” un Vides aizsardzības kluba pārstāvjiem.

Kā vēstīts, pagājušā gada decembrī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV) apturēja sabiedrisko apspriešanu par AJT dabas aizsardzības plāna projektu.

Tas tika izdarīts, ņemot vērā iesaistīto pušu, tai skaitā piekrastes zvejnieku un ūdens sporta pārstāvju paustos viedokļus par Dabas aizsardzības plānā ietvertajiem priekšlikumiem aizsargājamām jūras teritorijām un to aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.