Agresorvalstu lauksaimniecības produktu importa aizliegumu pagarina līdz 2027. gada jūlijam

Saeimas deputāti trešdien pieņēma Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, kas paredz nacionālos importa aizliegumus lauksaimniecības un lopbarības produktiem no Krievijas un Baltkrievijas pagarināt līdz 2027. gada 1. jūlijam.

Atsevišķas Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produkcijas importu Latvija aizliedza 2024. gada 8. martā. Tas paredz aizliegumu Latvijā ievest lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī šo valstu izcelsmes produktus no citām trešajām valstīm. Aizliegums neattiecas uz tranzītu un piegādēm citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Savukārt ES 2024. un 2025. gadā divos posmos būtiski paaugstināja ievedmuitas tarifus Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktiem, kā arī atsevišķiem minerālmēsliem. Tas vēl vairāk ir mazinājis šo preču plūsmu Eiropas tirgū.

ZM, izvērtējot aizlieguma ietekmi, secināja, ka lauksaimniecības preču imports no Krievijas un Baltkrievijas ir būtiski un noturīgi samazinājies. Latvijā imports no Krievijas 2024. gada 11 mēnešos saruka par 30%, bet 2025. gada 11 mēnešos – vēl par 85%. Savukārt imports no Baltkrievijas attiecīgi samazinājās par 12% un 55%. Līdzīga tendence vērojama arī ES kopumā.

Ministrijā rezumē, ka nacionālais importa aizliegums kopā ar ES līmenī paaugstinātajiem muitas tarifiem darbojas un būtiski mazina agresorvalstu produkcijas klātbūtni tirgū.

Vienlaikus ministrijā secina, ka noteiktie ierobežojumi nav radījuši negatīvu ietekmi uz pārtikas pieejamību Latvijā, un Latvija spēj sevi pilnībā nodrošināt ar galvenajiem lauksaimniecības produktiem.

ZM uzsver, ka daudzās produktu grupās pašnodrošinājuma līmenis būtiski pārsniedz 100%. 2024. gadā Latvijas pašnodrošinājuma līmenis graudaugiem sasniedza 310%, liellopu gaļai un tās produktiem – 261%, olām – 180%, pienam un piena produktiem – 139%, kā arī aitu un kazu gaļai – 113%. Tas nozīmē, ka pārtikas pieejamība Latvijā nav apdraudēta un iedzīvotāji var paļauties uz vietējo ražotāju nodrošinājumu.

Jau ziņots, ka Ministru kabineta noteikumi par ievešanai Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem paredz, ka aizliegums Krievijas un Baltkrievijas importam attiecas uz kartupeļiem, tomātiem, dažāda veida sīpoliem, ķiplokiem, kāpostaugiem, dārza salātiem, burkāniem, galda rāceņiem un kāļiem, galda bietēm, auzu saknēm, sakņu selerijām, redīsiem un tamlīdzīgiem sakņu dārzeņiem, gurķiem un kornišoniem, pākšu dārzeņiem un citiem svaigiem dārzeņiem.

Tāpat Latvijā nevar importēt no Krievijas un Baltkrievijas nākušus riekstus, banānus, dateles, vīģes, ananāsus, avokado, citrusaugļus, melones, bumbierus, cidonijas, aprikozes, ķiršus, persikus, plūmes, mellenes. Aizliegums attiecas arī uz saldētiem, konservētiem un žāvētiem riekstu un augļu produktiem.

No Krievijas un Baltkrievijas Latvijā nevar ievest arī kviešus un kviešu un rudzu maisījumus, rudzus, miežus, auzas, kukurūzu, rīsus, graudu sorgo un griķus.

Aizliegums attiecināts arī uz miltiem un granulām no gaļas vai gaļas subproduktiem, zivīm vai vēžveidīgajiem, mīkstmiešiem vai citiem ūdens bezmugurkaulniekiem, klijām, cietes ražošanas atlikumiem un tamlīdzīgiem atlikumiem, cukurniedru raušiem un citiem cukura ražošanas atkritumiem, drabiņām vai škiedeņiem, eļļas raušiem no sojas pupiņām, zemesriekstu eļļām, kokvilnas sēklām, linsēklām, rapšu sēklām, kokosriekstiem vai palmu riekstiem.

Tāpat Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas nevar ievest arī vīnogu nogulsnes, augu izcelsmes materiālus un augu atkritumus, atliekas, blakusproduktus un izstrādājumus, kas izmantojami dzīvnieku barībā.