Baltijas jūra ir unikāla ar to, ka dāvina dzintaru. Kā saka dzintaru lasītāja un rotu veidotāja – galvenais ir aiziet līdz jūrai

Baltijas jūras krastos dzintars joprojām tiek gan meklēts, gan lolots kā īpaša dabas dāvana ar senu vēsturi. Kamēr vieni to lasa jūras malā, citi piešķir tam jaunu dzīvi rotās, apvienojot tradīcijas ar mūsdienīgu dizainu. Dzintars ir viens no senākajiem dabas materiāliem, kas veidojies no koku sveķiem pirms desmitiem miljonu gadu.

Baltijas jūra ir īpaša ar to, ka tā ir viena no retajām vietām pasaulē, kur krastā regulāri izskalo dzintaru, padarot to īpaši unikālu. Ilze jau ar dzintaru lasīšanu un dzintaru rotu veidošanu nodarbojas 14 gadus.

Ilza Vainovska, zīmola “Noķerts Liepājā” izveidotāja stāsta: “Citur dzintaru rok no zemes, ir, ka arī rok no zemes Kauguru kanālā, jo tur jūra kādreiz bija, ir atradnes Amerikā, Dienvidamerikā un Āfrikā un vis kaut kur, bet arī fosilais sveķis, bet kāpēc šis ir dzintars, jo šeit ir ļoti liels dzintarskābes procents, un tas ir tas, ar ko Baltijas dzintars atšķiras. Tieši ar savām dzidnieciskajām īpašībām”. 

Lai gan šīs īpašības nav zinātniski pierādītas, dzintaram bieži piedēvē pretiekaisuma iedarbību, nomierinošu efektu, kā arī spēju mazināt diskomfortu zīdaiņiem zobu nākšanas 

Ilza Vainovska, zīmola “Noķerts Liepājā” izveidotāja: “Itsevišķi, ja cilvēks pats ir atradis dzintaru jeb jūras māte viņam ir uzdāvinājusi, tas ir burvīgs amulets, kas tiešām var nest veiksmi, mierināt un dot atbalstu šitajos laikos, un ja uznāk kāds kreņķis, tu padomā. cik viņam ir 20, 40 miljonu gadu, kas ir Tavi kreņķi pret gadu miljoniem”. 

Arī dzintara rotaslietas seko līdzi mūsdienu modes tendencēm. Lai gan daudziem dzintars joprojām asociējas ar padomju laika mantojumu. Inga Kleina nodarbojas ar rotu veidošanu, kombinējot dzintaru kopā ar citiem akmeņiem, viņa sākusi gatavoties ikgadējam Brīvdanas muzeja tirdziņam.

Inga Kleina, mākslas salona “Ludviķis” vadītāja atklāj: “Varbūt varētu likties, ka daudz akmeņi ,ak dzintariņš, skaistais pazudīs, bet bieži tieši, ka viņš izceļas un tie pārējie akmeņi aiziet otrajā plānā.” 

Ingai dzintaru atnes gan cilvēki, kuriem mājās ir savi krājumi, gan tie, kas vēlas pārveidot vecās rotas jaunās. Tāpat pie viņas vēršas arī cilvēki, kuri dzintaru atraduši jūras krastā, piemēram, serfotāji. 

Inga Kleina mākslas salona “Ludviķis” vadītāja skaidro: “Dzintars jau īstenībā vairāk nepaliek, brīžiem ir tā. Pārņem tā teikt izmisums, atver savu bundžu lielo, kur Tev tie dzintari un tu redzi, ka tas krājums tā lēnām sāk saplakt.” 

Dzintara cenas var būt ļoti dažādas. Mazāki dzintara gabali parasti maksā apmēram 300 EUR par kilogramu, savukārt lielāki gabali ir ievērojami vērtīgāki. To cenu ietekmē ne tikai izmērs, bet arī forma, krāsa, caurspīdīgums un kvalitāte.

Dzintaru var viegli sajaukt ar fosforu, kas ir viegli uzliesmojošs. Tāpēc salasīto ieteicams nelikt kabatā, bet gan ievietot atsevišķā traukā, un, pārnesot mājās, ļaujot tam droši izžūt.