Bērnība tika pārrauta vienā mirklī; Ilgvaram bija vien seši gadi, kad pirms 77 gadiem viņš tika izsūtīts uz Omsku

Arī Liepājā un Tores stacijā šodien piemin un atceras traģiskos notikumus. Kopš atmodas laikiem Liepājā aktīvi darbojas Liepājas Politiski represēto klubs, kas ir viens no aktīvākajiem Latvijā. Un arī šodien izskanēja dzīvi stāsti par piedzīvoto represijās.

No Tores stacijas 1949. gadā izveda vairāk nekā divus tūkstošus cilvēku – bērnus, pieaugušos un pat nevarīgus sirmgalvjus. Viens no deportētajiem – Ilgvars, kuram toreiz bija vien seši gadi. Omskas apgabalā viņš nodzīvoja 8 gadus. 

Ilgvars Šēns, biedrības “Liepājas Politiski represēto kluba” vadītājs apgalvo: “Sabojāja bērnību, sabojāja jaunību, sabojāja dzīvi. Arī pēc atgriešanās nekas jau nebija spožs mums. Visādi ierobežojumi studijās, darbā, karjeras izaugsme. Līdz 80. gadu beigām mums bija zīmogs, otrās šķiras cilvēki”. 

Inārai bija vien pusotrs gads, kad nācās sēsties kopā ar vecākiem, brāļiem un māsām lopu vagonā. Mammai bija iespēja atstāt viņu vienīgo no sešiem bērniem mājā pie vecvecākiem, bet viņa izlēma citādāk. 

Ināra Martinova, politiski represētā stāsta: “Mamma izšķirās, ka ņēma mani līdzi, ceļā viņai bija atkal- vajadzēja mani atstāt, nomirs tagad, būs jāmet ārā no vagona tagad ceļmalā.  Es neko labāku nebiju redzējusi –  man bija mammu un tētis un māsas un brāļi klāt. Kā bija tā bija, nebija, ko ēst.”

Ar savu skaudro stāstu dalās arī Vera, kurai izvešanas brīdī bija septiņi gadi. Ģimenei tika dota vien pusstunda, lai paņemtu nepieciešamās mantas. Vēl šodien dzelzceļa skaņas viņai atgādina par toreiz piedzīvoto. 

“Tā kā saka, neņem galvā, gan jau viss aizmirst, neko, man jau 84 gadi. Iebrauc mašīna, pasaka- pusstundu. To neviens nesapratīs, tikai tas, kas arī ir cietis”, pastāsta Vera Valdmane, politiski represētā 

Pie izvešanas vietas Tores stacijā šodien sapulcējušies aptuveni 200 cilvēku, uzsverot – šīs traģiskās Latvijas vēstures lappuses nedrīkst aizmirst. 

Sandra Šēniņa, Liepājas okupācijas muzeja vadītāja: “Vienkārši var apbrīnot tos represēto ļaudis, tie, kas tai vaidētāji, nīdētāji, čīkstētāji, tūlīt jālec stāvus Daugavā, tad lai viņi atnāk ceturtdienās, ceturtdienās viņi pulcējās, tur viņi svin savas dzimšanas dienas”. 

Šobrīd Liepājas Politiski represēto klubā ir aptuveni 100 cilvēku, kuri  piedzīvojuši vienus no traģiskākajiem notikumiem valsts vēsturē.