Liepājā rosina pārsaukt trīs ielas: šī iemesla dēļ pilsētā pēdējos 30 gadus nav bijis šāds precedents

Publiskās atmiņas centrs ierosinājis pārdēvēt trīs ielas Liepājā, kas nosauktas Sudrabu Edžus, Leona Paegles un Mirdzas Ķempes vārdā. Šo personu biogrāfijas tiek vērtētas neviennozīmīgi, norādot uz iespējamām saiknēm ar padomju laika ideoloģiju. Šobrīd Liepājas pašvaldība nodevusi šo lūgumu izskatīt padziļināti vēsturniekiem.

“Mirdzas Ķempes iela ir gandrīz divus kilometrus gara, un tajā atrodas 1200 adreses. Domes pozitīva lēmuma gadījumā iedzīvotājiem būs jāmaina ne tikai ielas nosaukuma plāksnītes, bet arī jāveic adrešu maiņa reģistros,” stāsta “TV Kurzeme” žurnāliste Justīne Lazdiņa.

Vēstures doktore Ārija Kolosova uzskata, ka šīm ielām nosaukumi nav jāmaina, uzsverot, ka vērtējumā par vēsturiskām personām jāņem vērā biogrāfija kopumā.

“Par Mirdzu Ķempi runājot, viņa visu savu mūžu ir bijusi Liepājas patriote. Tas jau, ka viņa ir dzīvojusi Padomju laikā, tas nenozīmē, ka viņas nopelni jāaizmirst. Sudrabu Edžus ir bijis skolotājs mūsu Kurzemes reģionam. Ne velti viņa darbs “Dullais Dauka” ir aktuāls līdz mūsdienām,” saka Ārija Kolosova, RTU docente, vēstures doktore.

Ielas, kas nesušas Leons Paegle vārdu, nomainītas vairākās pilsētās – Ogre, Valmiera un Cēsis.

“Par Leonu Paegli varētu diskutēt, viņš ir bijis komunists, simpatizējis komunistiem. Bet viņa ieguldījums vēsturē arī ir kā rakstniekam – ne velti viņam ir luga “Runga iz maiza”, kas kādreiz skolās uzvesta, viņš ir arī bijis skolas direktors. Imants Kalniņš arī ir uzrakstījis dziesmu korim “Ļeņinam”, tad visa viņa daiļrade ir metama miskastē?” saka Ārija Kolosova, RTU docente, vēstures doktore.

Publiskās atmiņas centrs savu ierosinājumu pārdēvēt ielas pamato ar nepieciešamību veidot vienotu pieeju vēsturiskās atmiņas politikā Latvijā.

“Nav runa ne par dzejniekiem, kas devuši kādas nodevas okupācijas režīmā, ne par simpātijām sociālismam, bet tikai par personām, kuras pierādīti ir darbojušās vai nu Padomju Savienības slepeno dienestu institūcijās, vai nu piedalījušās 40. gadu okupācijā,” saka Didzis Šēnbergs, biedrības “Publiskās atmiņas centrs” padomes loceklis.

Sastaptie iedzīvotāji līdz šim nav aizdomājušies par to, ka ielas nosaukumus būtu jāmaina, un uzskata, ka tam nav pamata.

“Nu ielu pārmainīt, tas ir vispār, es nezinu, manas domas tādas, varbūt kādam ir citas domas, tas ir bezjēdzīgi, kas to ir izdomājis. Nē, nē – sūtiet viņus tur tālāk,” saka Olga, Liepājas iedzīvotāja.

“Es nebiju iedomājusies, ka ir kaut kāda problēma ar šo vārdu. Ja kaut kāds jauns un foršs, kāpēc ne. Pierasts jau, šis rajons paliks tā kā ir cilvēkiem,” saka Benita.

Šobrīd Liepāja pašvaldība aicinājusi šo jautājumu izvērtēt Liepājas muzeja pārstāvjiem.

“Mēs nevaram balstīties emocionāli, tur ir padziļinātāk jāizpēta. Jo mēs zinām, ka tas saistīts gan ar finansēm, gan birokrātisko slogu. Ir ielas, kur ir tādi blīvi dzīvojamie masīvi, tad katram iedzīvotājam jāiet un jāveic kaut kādas izmaiņas. Adreses maiņa – tas viss arī kaut ko maksā,” saka Jānis Džeriņš, Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks.

Izmaksas veido jauno ielu nosaukumu zīmju izgatavošana un uzstādīšana, adrešu maiņa reģistros, kā arī kartogrāfijas un navigācijas sistēmu atjaunošana.