Augošās degvielas izmaksas liek kravu un pasažieru pārvadātājiem apsvērt cenu celšanu

Tuvo Austrumu konflikta izraisītais naftas cenu kāpums tieši ietekmē gan Latvijas iedzīvotāju privātos tēriņus, gan uzņēmumu pašizmaksu. Kamēr privātpersonas ierobežo braucienu skaitu un maina pārvietošanās paradumus, transporta nozares uzņēmumi brīdina par nepieciešamību tuvākajā laikā pārskatīt pakalpojumu tarifus. Šobrīd dīzeļdegvielas cena Latvijas degvielas uzpildes stacijās ir sasniegusi vienu eiro un deviņdesmit centus, radot spiedienu uz kopējo inflācijas līmeni valstī.

Degvielas uzpildes stacijās autovadītāji arvien biežāk izvērtē katra brauciena lietderību. Benzīna cena šobrīd svārstās ap 1,65 eiro, bet dīzeļdegviela daudzviet ir pietuvojusies 1,90 eiro robežai

Liepājniece Zane stāsta: “Pēdējo reizi, kad mēs lējām, bija 1,46, un tas bija pirms nedēļas, divām, pusotras kaut kur. Nekur tālāk par Liepāju tagad neplānojam braukt – vismaz tuvākajā mēnesī “

Arī Liepājniekam Anrijam ir sašutums par cenām: “Nu, ir diezgan liels kāpums. Tagad es skatījos TikTokā – bet 1,95 Rīgā bija. Tagad diezgan liels… Tagad neesmu lējis kādu laiciņu, bet, nu, diezgan traki ir.”

Liepājniekam Uldim par degvielas cenām ir savs viedoklis: “Skaidrs, ka nekas labs jau tas nav priekš šoferiem. Teiksim, lai varbūt tie, kas lielās algas saņem – tiem tas ir galīgi pie vienas vietas, bet parastajiem… brauks mazāk, bet vienalga brauks.”

Iedzīvotāju centieni ietaupīt tiešā veidā atspoguļojas sabiedriskā transporta piepildījumā. Pārvadātāji novēro tendenci, ka personīgā automašīna arvien biežāk tiek aizstāta ar autobusu braucieniem, tomēr vienlaikus pieaug arī paša transporta uzņēmuma uzturēšanas izmaksas.

SIA “Lux Express Latvia” valdes loceklis Aldis Ķibēns par pašreizējo uņēmuma situāciju saka tā: “Cenu kāpums kopš 27. februāra ir bijis ļoti sāpīgs publiskajam transportam Degviela ir otra lielākā izmaksu pozīcija vispār visā mūsu biznesā, tāpēc pat visnelielākās izmaiņas ļoti nozīmīgi ietekmē mūsu rezultātus un mūsu finansiālo stāvokli. Mēs šobrīd redzam, ka ir cilvēku grupa, kas daudz aktīvāk izmanto sabiedrisko transportu. Autobusi ir pilnībā pilni, un es ļoti ceru, ka mēs varēsim izvairīties no cenu celšanas.”

Daudz kritiskāka situācija vērojama loģistikas un kravu pārvadājumu sektorā. Šajā nozarē dīzeļdegvielas izmaksas veido līdz pat pusei no kopējās pakalpojuma pašizmaksas, tieši ietekmējot Latvijas eksporta konkurētspēju.

SIA “Scanfreight Latvia” valdes loceklis Sergejs Hrenovs ir satraukts par cenu kāpumu: “Aptuveni degviela ir kaut kādi 40-50 procenti no pašizmaksas, atkarībā no virziena. Tagad jau viena kilometra cena pieauga aptuveni par 13 procentiem. Pašizmaksa pieauga par 13 procentiem. Tas cenu kāpums tieši ietekmē uzņēmumu, tāpēc ka paaugstinās mūsu kilometru cena, pašizmaksa un līdz ar to uzņēmumam nāksies paaugstināt cenas klientiem. Ja iepriekš pilna krava no Latvijas uz Stokholmu maksāja kaut kur klientam aptuveni 1500 eiro vidēji, tad tagad jau mēs rēķinām no 1700 eiro.

Vietējā tirgus cenu izmaiņas ir cieši saistītas ar globālo naftas biržu, kurā militārā konflikta dēļ šobrīd vērojamas vēsturiski nebijušas svārstības. Eksperti norāda uz krasu piedāvājuma samazinājumu pasaules tirgū.

AS “Luminor Bank” galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš par situāciju norāda: “Šobrīd biržas situācija nav tā patīkamākā. Nu, bija pirmdien Āzijā cena aizskrējusi līdz 115 dolāriem, tad krita, tad vienu brīdi bija pat 80, un tagad ir 100. Un skaitliskā izteiksmē un varbūt pat procentuālā tik trakas svārstības nekad pasaulē nav bijušas. Piebildīsim, ka arī nekad no pasaules naftas tirgus aprites nav izkritis tik liels naftas daudzums. Tas bija pat tuvu 20%. Tā problēma paliek ļoti liela, un, kas ir pats sliktākais, – ka nav zināms, kā un kad tas viss beigsies.”

Nodokļi veido aptuveni pusi no degvielas litra cenas Latvijā. Lai gan Ekonomikas ministrija vērtē akcīzes samazināšanu, globālais izejvielu deficīts saglabā augstu pašizmaksu. Stabilitāte vietējā tirgū šobrīd pilnībā atkarīga no ģeopolitiskās situācijas attīstības.