Ja tuvinieki nepiesakās: kā Liepājā apglabā cilvēkus, kuri palikuši vieni

Vairumā pilsētu bezpiederīgo mirstīgās atliekas tiek kremētas un urnas apglabātas kopīgā kapā. Liepājā un Dienvidkurzemes novadā jautājums par kremācijas urnu uzglabāšanu un apglabāšanu pagaidām nav atrisināts, tāpēc mirušajiem kuriem nav tuvinieki, paredzēta induviduāla  kapa vieta Dienvidu kapsētā. Līgums par bezpiederīgo apbedīšanu noslēgts ar SIA “Liepājas apbedīšanas birojs”. Izdevumi tiek segti no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras  līdzekļiem vai sociālā dienesta izsniegtā pabalsta.

Teikt – bezpiederīgais, ne vienmēr ir precīzi, jo visbiežāk  tās ir personas, kuru apbedīšanu nav uzņēmušies viņa piederīgie. Liepājā ar katru gadu šo gadījumu skaits samazinās – no 90 2022. gadā, līdz 28 personām pērn. 

Liepājas kapsētu pārbvaldes direktors Mairis Plūksna stāsta :”Liepājā šie bezpiederīgie tiek apglabāti zārkā, atšķirībā no citām lielajām pilsētām kur paredzēta kremācija un  apbedīšanu mēs paredzam  Dienvidu kapsētā, atsevišķā sektorā, kas ir paredzēts bezpiederīgo apbedīšanai, kur atbilstoši saistošajiem noteikumiem pašvaldība uztur šīs kapavietas.”

Reti, bet ir gadījumi, kad jāapglabā neatpazīta persona. Tas notiek vienu līdz trīs reizes gadā.

“Šādu personu apbedīšanu mēs sedzam no kapsētu pārvaldes , attiecīgi pašvaldības līdzekļiem, un vairāku gadu garumā katru gadu valsts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem šos te līdzekļus atmaksā,” saka Mairis Plūksna

Izdevumus, kas saistīti ar personu, kuru pavadīšanu pēdējā gaitā nav neviens uzņēmies, sedz izmantojot Valsts sociālās apdrošināšanas vai Pašvaldības sociālā dienesta pabalstu. Apbedīšanas birojā norāda, ka šis pakalpojums ir sociāls pienākums, par kuru pašiem nereti nākas piemaksāt.

SIA “Liepājas apbedīšanas birojs” valdes priekšēdētājs.Mārcis Strīķis skaidro :”Ja mēs skatamies tos 300 eiro kas ietilpst, Tur uzņēmumam kā tādam peļņa ir nulle. Tas ir tāds sociālais darbs. Zārks tiek uztaisīts, četri nesēji, tad ir kapsētas pakalpojumi, kas ir pēc Liepājas domes cenrāža.Jāapģērbj, mums ir saziedotas drēbes, tajās mēs apģērbjam.”

Apbedītāju pienākums ir sazināties ar tuviniekiem, ja tādi ir. Ja neviens desmit dienu laikā,  neatsaucas, tad aizgājēju apglabā.kā bezpiederīgo.

“No šī gada vairāk aukstuma kameru, morgs, kā tāda nav. Mēs esam iegādājušies savas telpas, savu aukstumkameru, mēs vedam pie sevis. tad mēs ievācam informāciju, vai ir kādi radinieki, ja ir kāds radinieks sūta vēstuli,tad ja neviens neatbild mums kapsētu pārvalde dod atļauju apbedīt,” informē Mārcis Strīķis.

Dienvidkurzemes novadā bezpiederīgo apbedīšanas gadījumi ir reti.

Mārcis Strīķis uzskata :” Laukos , tur nav tā kā pilsētā. Laukos ir tā, ka tie kaimiņi grib aiziet, lai viņš ir bezpiederīgs nabadziņš bijis, bet tie kaimiņi- tur ir tā mīļāk.”

Ar nevēlēšanos vai nespēšanu parūpēties par savu tuvinieku apbērēšanu sakārušies aprūpes centra “Kurzeme” filiālē Iļģos, kurā mīt 270 iedzīvotāji. Tur četru gadu laikā aizsaulē aizgājuši 48 cilvēki, no tiem 22 gadījumos apbedīšanu nodrošinājis aprūpes centrs. 

Valsts sociālā aprūpes centra “Kurzeme” filiāles “Iļģi” vadīdāja Gita Dižgalve stāsta:”Ja mēs runājam vispār par bezpiederīgajiem kā tādiem,  tad es uzskatu , ka mūsu cilvēkus par tādiem nevar saukt,  jo,  ja viņš arī šeit ir nonācis un ja nav tuvinieku, tad šeit ir mājas un mēs esam viņa ģimene. Un mēs notikti rūpējamies, lai viņš cieņpilni tiktu apbedīts.”

Mirušie no aprūpes centra  apglabāti netālu esošajos ‘Limbiķu” kapos, atsevišķā sektorā, kurā aprūpes centrs rīko talkas, uzstādījis kapu plāksnītes un veic regulāru apkopšanu. 

“Tā kā mums Limbiķu kapsētā ir noslēgts līgums ar pašvaldību par konkrētas teritorijas izmantošanu, šobrīd mēs šo teritoriju neesam apguvuši, es domāju, ka tur kur ir sākts ir daudz vairāk par 20 gadiem, Tā kā ir mums šobrīd vēl brīvas vietas,“ domā Gita Dižgalve.

Liepājā brīvu apbedījuma vietu ir maz, tāpēc pēc 20 gadiem bezpiederīgo kapu  kopiņas  tiks  nolīdzinātas un veikti virsapbedījumi.