Par siltumu jāmaksā, lai arī kāda būtu cena

Apkures sezona lēnām tuvojas noslēgumam. Līdz ar ilgstošo aukstumu, kurināmā cena salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem ir bijusi augsta. Kurināmais veido būtisku daļu no siltumenerģijas ražošanas izmaksām, tāpēc tarifa apjoms pašvaldībās būtiski atšķiras. Mājsaimniecībām nācies rūpīgāk plānot savus izdevumus. Dienvidkurzemes novadā daļai iedzīvotāju pārziemot palīdzējis arī mājokļa pabalsts.

Dienvidkurzemes novadā šajā ziemā mājokļa pabalstu saņēmušas aptuveni 800 mājsaimniecības. Tas ir par 300 vairāk nekā pirms apkures sezonas, taču salīdzinājumā ar citām ziemām, palīdzības lūdzēju skaits nav būtiski kāpis.

Līga Galežina, Dienvidkurzemes novada sociālā dienesta pārsāve stāsta: “Skatoties ar pagājušo gadu salīdzinājumā, mums nav būtisks pieaugums. Jo lielāki izdevumi un mazāki ienākumi, jo lielāks pabalsts. Līdz ar to sanāk, ka kādam pabalsta apmērs ir neliels salīdzinoši. Kādam citam, kuram izdevumi ir augstāki un ienākumi ir zemāki, sanāk daudz lielāks.”

Sastaptie iedzīvotāji atzīst, ka ziemā bijis jādomā par taupību, taču ikdienas tēriņus samazināt ir grūti, un par siltumu tāpat jāmaksā, lai kādas būtu tā izmaksas.

Adele, Grobiņas iedzīvotāja bilst: “Ko tu tur izdomāsi. Kad vajag, tad vajag. Mazāk tērēt, kā Tu vari mazāk izterēt”.  

Inese, Grobiņas iedzīvotāja stāsta: “Es labāk sēžu siltumā un samaksāju, nekā sēžu aukstumā. Ir padārgi pensionāriem, bet, ja man paliek mitra māja un pelējums, es labāk maksāju un sēžu siltumā.”

Nora, Aizputes iedzīvotāja: “Baigi klāt es nejutu, mums ir siltināta māja, un tie bija kaut kādi līdz 40 EUR klāt.”

Apkures tarifa apmēru ietekmē vairāki faktori, piemēram, izmantotais kurināmais un katlumājās lietotās iekārtas. Tāpat mazāk apdzīvotās vietās, kur katlumājai jāapgādā tikai dažas mājas, apkures izmaksas uz vienu mājsaimniecību var būt augstākas. Centralizētās siltumenerģijas tarifs martā dažādās apdzīvotās vietās Latvijā svārstās no 56 – 145 EUR/KWh.

Jānis Miķelsons, SPRK izpilddirektors stāsta: “Būtiskākais, kas ietekmē tarifu apmēru, ir izmantotais kurināmais. Šajā ziemā mēs redzam, ka apkures sezonas sākumā gan biomasas, gan gāzes cenas bija samērā stabilas, bet sezonas laikā bija svārstības. Gāze sākumā sadārdzinājās sakarā ar augstāku laiku, bet no marta mēs redzam, ka ir citi faktori, kas ietekmē gāzes izmaksas. Šobrīd gan vairumā apkures tarifu vēl nav parādījušies iespaidi no lielajām gāzes svārstībā pēdējo nedēļu laikā.” 

Tikmēr uzņēmumiem, kas nodrošina siltumapgādi, šoziem nācies vairāk domāt par kurināmo.

“Šķeldu mēs varam redzēt tepat fonā. Ar sagādi bija, protams, izaicinoši tajos divos mēnešos, gan janvārī, gan februārī, bet tikām ar to galā.  Tirgus ļoti mainās, viņš ir mainīgs, cilvēki ir vairāk pieraduši,ka ir jāuzkrāj, kaut kas ir jādomā mēnešus uz priekšu,” norāda SIA “Aizputes nami” siltumapgādes struktūras vadītājs Ģirts Miksons norāda.

Dienvidkurzemes siltumapgādes uzņēmumi norāda, ka iedzīvotājiem šoziem nav izveidojušies būtiski parādi. Izvērtējot situāciju individuāli, uzņēmumi nepieciešamības gadījumā nāk pretī iedzīvotājiem un pagarina rēķinu apmaksas termiņus.