Liepāja var kļūt par Vācijas-Baltijas elektrības pieslēguma punktu

Baltijas jūrā plānots izbūvēt jaunu elektrotīkla savienojumu starp Vāciju un Baltijas valstīm, kas nākotnē varētu uzlabot reģiona energodrošību un nodrošināt stabilākas elektrības cenas. Par vienu no iespējamajiem pieslēguma punktiem tiek izskatīta Liepāja.

Lielāka energodrošība un stabilākas elektrības cenas. To iedzīvotājiem nodrošinātu Vācijas–Baltijas elektrības starpsavienojums, kas nāktu par labu arī ekonomikai, ļautu elastīgāk importēt vai eksportēt elektroenerģiju atkarībā no vajadzībām un ražošanas apjomiem.

“Tas ir ļoti nozīmīgs, gan no apgādes drošuma viedokļa, tad tas ir papildus pieejamās jaudas, kuras var darboties abos virzienos, proti, tā ir iespēja gan saņemt elektrību, ja ir tāda nepieciešamība, gan arī potenciāli mūsu ražotājiem, brīžos, kad ir pietiekami konkurētspējīgi apstākļi, un daudz ražošanas jaudas pieejamas, arī eksportēt elektroenerģiju uz Vācijas virzienu,” skaidro AS “Augstsprieguma tīkls” valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Februāra otrajā pusē Vācijas, Latvijas un Lietuvas enerģētikas ministri Parīzē parakstīja nodomu deklarāciju par starpsavienojuma izveides priekšizpēti.

“Tas, ko mēs noteikti no savas puses uzstājām, ka tai valstij, kurai ir lielāka ekonomiskā ieguve no tā, ka viņi arī iegulda vairāk tā kabeļa uzbūvē. Patreiz mēs esam izgājuši pirmo posmu, runājam par ekonomisko izvērtējumu, un mēs esam izdarījuši to, lai mēs varētu nākotnē pretendēt no Eiropas līdzfinansēm,” norāda klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

Plānotais savienojums būtu 600 kilometru garš zemūdens līdzstrāvas kabelis ar pārveidotāju stacijām abos krastos. Vēl tiek vērtēts, vai tas būs Latvijā vai Lietuvā, vai tiks sadalīts ar pieslēgumiem abām valstīm.

“Šobrīd veicam izpētes – gan ekonomiskās, tehnoloģiskās un finansiālās, proti, arī kā šādi projekti varētu finansēt. Tas, kas ar šo projektu ir nozīmīgi, tas ir 2000 megavatu jaudīgs savienojums, ko mēs plānojam. Līdz ar to tas būtu lielākais, nozīmīgākais Baltijas starpsavienojums ar citām Eiropas valstīm,” stāsta AS “Augstsprieguma tīkls” valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Baltijas valstīm jau ir vairāki elektrosavienojumi ar Ziemeļvalstīm, piemēram, Igaunijai ar Somiju un Lietuvai ar Zviedriju, taču, kā uzsver Irklis, plānotais savienojums būtu ievērojami jaudīgāks par līdzšinējiem.

Par sauszemes pieslēguma punktu Vācijas–Baltijas elektrības starpsavienojumam varētu kļūt Liepāja. Šis jautājums gan vēl tiks apspriests.

“Tā ir iespēja Liepājai piesaistīt nākotnē industrijas, kas prasa lielu elektro patēriņu, kā minēju – datu centri, mākslīgā intelekta serveru centri, ražošana ar lielu elektro jaudu. Tās ir atkal nākotnē attīstības iespējas, darba vietas, pilsētas izaugsme,” uzsver Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis.

Projekts varētu tikt realizēts pēc vairāk nekā 10 gadiem, proti, 2038.–2040. gadā. Šajā laikā varētu būt pabeigta būvniecība un nodošana ekspluatācijā. Lēmums par projekta turpmākajiem soļiem gaidāms šī gada beigās.