Metinātāja Viktorija Simončika lauž stereotipus par sievietēm metināšanas industrijā un vīriešu darba vidi

Metinātāja amats joprojām tiek uzskatīts par vīriešu pasauli, kurā valda fizisks spēks un skarbi darba apstākļi. Viktorija Simončika šo priekšstatu kliedē ik dienu – uzņēmumā viņa ienāca kā detaļu pulētāja, taču viena nejauša izdevība pie metināšanas aparāta kļuva par viņas karjeras pagriezienu. Šodien viņa pierāda ka tieši sievišķīgs pedantisms un precizitāte šajā industrijā mēdz būt izšķiroša priekšrocība.

Viktorijas ikdiena rūpnīcā sākās pie pulēšanas galdiem. Tomēr ziņkāre par to, kas notiek blakus esošajā metināšanas cehā, izrādījās stiprāka par sākotnējo plānu.

Metinātāja Viktorija Simončika atklāj: “Pašas domas kā tādas nebija vispār, vienu dienu piedāvāja, teiksim tā, intereses pēc pamēģināt. Pamēģināju, un izrādās, ka sanāk ļoti labi, un tā arī paliku pie tās metināšanas.”

Tas nebija viegls sākums. Ienākt vīriešu brigādē kā vienīgajai sievietei nozīmēja ne tikai apgūt tehniku, bet arī tikt galā ar pašas šaubām par to, vai fiziskais smagums būs pa spēkam.

Viktorija par sajūtām uzsākot metinātāja darba gaitas: “Bija jautājumi pašai sev: vai es spēšu, vai man nebūs par grūtu, kā pieņems vīriešu kolēģi, jo tajā laikā, kad es sāku metināt, es biju vienīgā sieviete vīriešu brigādē. visi pieņēma ļoti draudzīgi, mums ir brīnišķīga brigāde, atbalstīja, palīdzēja, dalījās ar pieredzi un joprojām to dara.

Šodien viņa brīvi orientējas vairākās metināšanas tehnikās. Viktorijas arsenālā ir dažādas metodes, taču viena no tām prasa īpašu meistarību un abu roku koordināciju.

Viktorija stāsta par sarežģītāko tehniku savā darbā: “TIG metināšana. Es pateikšu tā – tas ir ļoti smalks darbs, tur ir ļoti jāstrādā ar abām divām rokām uzreiz, un tas ir tiešām grūtāk nekā tā MIG/MAG metināšana kā šī.”

Tieši šī spēja strādāt filigrāni kļuvusi par viņas vizītkarti. Kamēr citiem tas šķiet nogurdinoši, Viktorija tajā saskata iespēju izdarīt darbu vizuāli nevainojami.

Pat metinātāja piebilst: “Ir projekti, kas prasa sametināt kaut ko precīzāk, skaistāk, smalkāk, un tur sievietes var to izdarīt, to darbu, pat labāk nekā vīrieši.”

Darbs cehā ir devis Viktorijai jaunu pārliecību. Ar viņas profesiju lepojas arī bērni, kuriem mamma-metinātāja ir paraugs drosmei pieņemt izaicinājumus.

Viktorija Simončika stāsta par ieguvumu ko šī profesija ir devusi: “Manī parādījās vairāk pārliecības savos spēkos – ka es varu, es nebaidos pieņemt izaicinājumus, mācīties jaunu. Un ļoti labi attīstījās, strādājot komandā, komunikācija, jo vienalga tev jebkurā gadījumā jākontaktējas ar daudziem cilvēkiem, ne tikai ar metinātājiem, un tas ļoti attīsta komunikācijas spējas. Noteikti mēģināt, un viss izdosies!”