Ik gadu VUGD palīdz vairāk nekā 400 dzīvnieku

Katru gadu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņem vairāk nekā 400 izsaukumu, lai dotos palīgā dzīvniekiem. Ziemā nereti tie ir uz ūdenstilpēm esoši putni; joprojām vairums izsaukumu ir par kaķiem, kuri iesprūduši un netiek ārā. Nesen Liepājā nācies palīdzēt kādai stirnai, kura bija ievainota un atradās uz kanāla ledus. Tomēr virkne zvanu  ir nepamatoti, līdz ar to nelietderīgi tiek tērēti dienesta resursi.



Ugunsdzēsējs Mārtiņš Zviedris steidzies palīgā dzīvniekiem ne reizi vien. Viens no pēdējiem gadījumiem – saņemts zvans par stirnu, kura atrodas uz Tirdzniecības kanāla ledus Liepājā.

“Mēs konstatējām, ka viņa ir bezpalīdzīgā stāvoklī, tieši kanālam pa vidu un ar Hansa dēļa palīdzību un segu gājām viņu notvert,” teica Mārtiņš Zviedris, VUGD KRP 1.daļas vada komandiera vietnieks.

Dzīvnieka glābšana prasīja laiku – sākumā bija jāpārliecinās par savu drošību, bet pēc stundas stirna jau tika nogādāta krastā.

“Protams, tas dzīvnieciņš ir satraukts, un mēs cenšamies notverot viņu nomierināt cik mēs maksimāli vien varam. Šinī gadījumā, kad viņa atpūtās man rokās, viņa sāka palikt atkal agresīvāka, atjaunoja savus spēkus, līdz ar to tur atkal tāds cīniņš sanāca ar viņu,” teica Mārtiņš Zviedris, VUGD KRP 1.daļas vada komandiera vietnieks.

Stirnu nogādāja dzīvnieku patversmē, kur diemžēl neizdzīvoja, jo bijusi ievainota un novārgusi. Izsaukumus palīdzības sniegšanai dzīvniekiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņem bieži. Statistika liecina – vidēji četrarpusi simti gadā. Par šo gadu jaunākie dati vēl nav apkopoti.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotie dati par izglābto dzīvnieku skaitu valstī parāda, ka 2024. gadā tika izglābti 468 dzīvnieki, bet 2025. gadā – 436 dzīvnieki.

Visbiežāk glābēji saņem izsaukumus par kaķiem, kuri iesprūst ventilāciju šahtās, pusatvērtos logos vai uzkāpj pārāk augstu kokos, un nespēj paši nokļūt lejā. Ārpus pilsētām paveras cita aina.

“Lauku rajonos mēs izbraucam gan uz lielāku dzīvnieku glābšanu, tas ir mājlopiem- zirgi, govis, kuri bieži vien iekrīt vircu bedrēs, šahtās, akās iekrīt iekšā,” teica Lauris Bullis, VUGD KRP 1.daļas dežurants.

Ziemā bieži tiek ziņots arī par uz ledus esošiem ūdensputniem, taču glābēji aicina izvērtēt, vai ir nepieiešams izsaukt dienesta darbiniekus.

“Mūsu cilvēki, izmantojot smago tehniku, aizbrauc, piemēram, četri cilvēki ar smago automašīnu, dodās pie šiem putniem un bieži vien šie putni aizlido projām. Tādā ziņā mēs izmantojam savu resursu , kuru varējām tajā pašā laikā izmantot citos notikumos, ja nu kādam cilvēkam nepieciešams sniegt pirmo palīdzību,” teica Lauris Bullis, VUGD KRP 1.daļas dežurants.

Dienests norāda – katrā situācijā, saņemot zvanu ar lūgumu palīdzēt dzīvniekiem – tiek izvērtēts: vai ir pietiekami resursi un vai ir lietderīgi doties. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests dodas palīgā tikai tad, ja radušies reāli draudi dzīvnieka dzīvībai un veselībai.