Vēja parku attīstība joprojām diskusiju krustugunīs

Janvārī Kuldīgā notikušais seminārs, kurā piedalījās dažādu jomu speciālisti, politikas veidotāji un sabiedrības kopienu pārstāvji, parādīja, ka joprojām ir virkne neskaidru jautājumu saistībā ar vēja parku attīstību, to utilizāciju, ietekmi uz veselību un ainavu. Pašvaldību teritoriju plānojumos ir paredzētas teritorijas vēja elektrostaciju izbūvei, taču, iespējams, lielākā daļa no tām netiks uzbūvētas.

Vairākām pašvaldībām, kurām attīstības dokumenti ir tapšanas stadijā, ir iespēja vēja elektrostacijām paredzētās teritorijas plānot saskaņā ar ainavu un ņemot vērā iedzīvotāju viedokļus, kā to dara Kuldīgas novadā, kurā ir 11 vēja elektrostaciju būvniecības ieceres. Šeit ņemts vērā pilsētas UNESCO statuss, nosakot 25 kilometru attālumu no svarīgiem skatu punktiem.

Kuldīgas domes priekšēdētājas vietnieks Artis Roberts (Kuldīgas novadam): “Tie 25 kilometri ir maksimālā robeža, kur no noteiktiem skatu punktiem, piemēram, nevarēs būt 300 metrīgs vēja rotors. Bet mēs esam savā pētījumā un analīzē noteikuši skatu punktus, kā piemēram, no Ventas vecā tilta, no Baznīcas torņiem, no vecpilsētas ielām.”

Savukārt Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā kopš 2002. gada atrodas savulaik Baltijas valstīs lielākais vēju parks. Pēc administratīvi teritoriālās reformas šis ir lielākais novads, kura teritorijas plānojums joprojām ir izstrādes stadijā. Pirmā redakcija tuvākajā laikā tiks nodota publiskajai apspriešanai.

Dienvidkurzemes novada dome priekšsēdētāja vietieks Uldis Kristapsons (JV): “Problēma ir garā jūras piekraste. Skaidrs, ka ir interese līst tuvāk jūrai būvēties, nenoliedzami tā ir problēma. Un laimīgi nelaimīgie saules un vēja parki.”

Esošo vēja parku, iespējams, pēc trīs gadiem demontēs, jo tas ir nokalpojis, savukārt lielākas un efektīvākas turbīnas nevar uzstādīt tuvumā esošās Liepājas lidostas dēļ.

“Skatoties no pašvaldības puses, mēs neredzam vēja parkos attīstību. Bet viņi nāk mums virsū, mums jāsamierinās. Jo jūra ir, vējš ir un interese ir milzīga, uz mūsu novadu spiediens ir milzīgs. Bet tā, ka mēs redzētu novada attīstību ar vēja parkiem – nebūt nē,” secina Uldis Kristapsons.

Ietekmes uz apkārtējo vidi izpētei Latvijā līdz šim nav bijusi iespēja, jo modernu vēja parku nav. Klimata un enerģētikas ministrijā norāda, ka pusgada laikā varētu tikt apstiprināti šo objektu uzraudzības noteikumi.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS): “Pašreizējais likumdošanas ietvars parāda, ka tie projekti var iet uz priekšu, var notikt ar attīstību. Mēs viennozīmīgi varam diskutēt, ka kaut kas jāuzlabo. Ne velti mēs tagad strādājam, kas mums Latvijā nav bijis, pie konkrētiem noteikumiem, kā mēs tos jaunos vēja parkus uzraudzīsim.”

Vēja projektu attīstība rit gausi, jo gūt atbalstu no bankām to finansēšanai kļūst sarežģītāk. Valsts atbalsts arī turpmāk netiek paredzēts.

“Mēs runājam par nozari, kurai nav pilnībā nekāda valsts atbalsta, tās ir privātās, ļoti lielas investīcijas. Un investoram ir vietas, kurās viņš vēlas investēt. Un, ja mēs domājam, ka par tām vietām mēs cīnāmies tikai Latvijā, tie projekti ir arī Polijā, Lietuvā, un viņi skatās, kur ir vislabākā vide, kur investēt,” tā Kaspars Melnis.

Sabiedrībā domas joprojām dalās, iespējams, nepilnīgas komunikācijas ar politikas veidotājiem un nesakārtotās likumdošanas dēļ. Latvijā vēju parku attīstība ir attīstības sākuma stadijā. Atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, kurās saražo 700 un 2800 megavatus, Latvijā no vēja iegūst vien 137 megavatus.