Baņuta, Žermēna, Vilija, Vits
Latvija,
15. Jūnijs
Mūsu acis ikdienā strādā nepārtraukti. Lai noskaidrotu, kā par redzi parūpēties, devāmies uz diviem optikas saloniem Liepājā. Vienā no tiem mūs sagaidīja optometriste Arina, kas ikdienā palīdz cilvēkiem izvērtēt redzes stāvokli un piemeklēt piemērotākos risinājumus.
“Mūsdienās ir tāds laikmets, kad ir tiešām ļoti daudzi, kas strādā pie datora, un ne tikai dators var ietekmēt kaut kādas problēmas, bet arī visi pārējie gadžeti – telefons, planšete. Mēs pārbaudām, kā redz viena acs, kā redz otra. Nu, redzei jābūt simts procenti, ja tomēr tas nesanāk, tad piemeklējam attiecīgu korekciju,” stāsta optikas salona “Vision Express” optometriste Arina Lagutina.
Redzes pārbaude ir vesels process, kurā tiek pētītas arī nianses, ko pats cilvēks nemaz nevarētu pamanīt. Daudzas problēmas iespējams atklāt savlaicīgi, un tieši tāpēc regulāras pārbaudes ir tik svarīgas.
“Obligāti katrā redzes pārbaudē ir jāmēra acs spiediens, jo pašam pacientam nebūs sūdzību pat tad, ja spiediens būs nedaudz paaugstināts ilgāku laiku. Acī iekšā notiek neatgriezeniskas izmaiņas, tieši redzes nervā,” norāda optometriste Arina Lagutina.
Arina uzsver, ka īpaša nozīme ir arī sabalansētam uzturam – dārzeņiem, zaļajām lapām un zivju produktiem, kas nodrošina nepieciešamos vitamīnus un mikroelementus. Taču ilga darbošanās pie datora rada pretēju efektu – acis kļūst sausākas, jo koncentrējoties mirkšķinām retāk un to cilvēks pats nemaz nepamana. Tādos gadījumos Arina iesaka lietot acu mitrinātājus – šodien to ir daudz un dažādi, sākot ar pavisam viegliem uz dabīgas bāzes līdz stiprākiem, eļļas bāzes pilieniem, kas palīdz, ja sausums ir izteiktāks.
“Cilvēks pats nepamana, bet viņš koncentrējas un tiešām retāk mirkšķina. Var parādīties pirmie simptomi par sausumu, kā graušana, sajūta, ka acī būtu smiltis, svešķermeņa sajūta vai, piemēram, izejot ārā pēkšņi sāk asarot acis. Tieši no telpas – ārā. Un tad cilvēki domā: ‘kāds sausums, ja es tagad raudu diendienām?’ Bet tā ir problēma, ka actiņa tādā veidā kompensē – viņa sevi pasargā ar asarošanu, bet patiesībā problēma ir tā, ka acs ir sausa vai kairināta,” skaidro Arina Lagutina.
Speciālisti kā piemērotu acu aizsardzības risinājumu min arī jaunākās paaudzes tonējošās lēcas. Tās automātiski pielāgojas gaismas apstākļiem – ārā pasargā no ultravioletā starojuma, bet telpās no zilās gaismas, ko izstaro ekrāni.
“Jāatceras ne mazāk svarīgs fakts, ka mēs koncentrējamies uz acu aizsardzību no saules vasaras laikā, bet īstenībā ziemas laikā ultravioletā gaismas atstarošanās ir vēl spēcīgāka sniega dēļ. Tādēļ arī ziemas laikā šī aizsardzība ir ļoti, ļoti būtiska, un transition lēca derēs jebkurā gadalaikā un jebkurai vecuma grupai,” uzsver optikas salona “Fielmann” optometriste Anda Veite.
Tomēr acu veselību var sākt ar nelieliem, bet noderīgiem ieradumiem. Pietiek atcerēties par apgaismojumu, atpūtas brīžiem no ekrāniem un laiku svaigā gaisā – tie ir vienkārši soļi, kas palīdz acīm atpūsties un saglabāt redzi labā formā. Ikviens ikdienā var veikt arī praktiskus vingrojumus mājas apstākļos.
“Pāris treniņi, ko pacienti var darīt mājās – viens no tiem ir stāvēt pie loga, skatīties punktā uz paša loga. Var pievienot nelielu izgriezumu no avīzes vai žurnāla teksta, uz ko skatīties tuvumā, un pēc 15–20 sekundēm pārslēgties skatīties tālumā, bezgalībā. Skatoties uz tekstu tuvumā, tā ir mazliet grūtāka pakāpe, jo tas liek pacientam lasīt un noturēt tekstu skaidri,” stāsta optometriste Anda Veite.
“Otrs vingrinājums palīdz uzlabot acu spēju noturēt un iegriezt skatu uz iekšu, kad skatāmies tuvumā,” papildina Anda Veite.
“Ja nav pieejams šāds rīks, var uzzīmēt uz papīra taisnu svītru un uzvilkt lielākus punktus, kuru starpā ir divi ar pusi centimetri. Šis vingrinājums strādās ļoti līdzīgi,” skaidro Anda Veite.
Kopumā – par acu veselību var rūpēties dažādos veidos. Galvenais, lai cilvēks pats par to interesējas un izmēģina, jo redzes saglabāšana ir mūsu pašu rokās.
