Ne visur izveidos padomes: kā iedzīvotāji balsoja Dienvidkurzemes novadā

Dienvidkurzemes novadā noslēgušās iedzīvotāju padomju vēlēšanas. Iedzīvotāju aktivitāte tiek vērtēta kā vidēja. Nepietiekamā kandidātu skaita dēļ 8 vietās padomes tomēr netiks izveidotas. Visaktīvākie vēlētāji bijuši Aizputē, Vērgales un Kazdangas pagastos, zemākā aktivitāte bijusi Grobiņā. Cik veiksmīga un jēgpilna būs padomju un pašvaldības sadarbība, vēl skaidrības nav.

Startēt padomju vēlēšanās iespēja bija ikvienam novadā deklarētajam iedzīvotājam, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu. Tomēr neskaidrība par padomju funkcijām, un kā notiks sadarbība ar pašvaldību, atspoguļojas kandidātu kūtrajā pieteikšanā, kā arī vēlētāju aktivitātē.

Grobiņas iedzīvotāja Lilita saka:“ Katrā ziņā nebūs nekāds, jo viņiem nav nekādi ieroči, lai kaut ko panāktu. Es vispār nezinu kāda bija jēga tam visam. Žēl.”

“Varbūt neesmu tik pozitīvi noskaņota tam, cik liels tas balss spēks būs šiem te ievēlētajiem. Bet mums ir Pāvilostas pārvaldnieks un es domāju, ja ir kaut kādi jautājumi tad parasti viņš ir diezgan informēts,” apgalvo Pāvilostas iedzīvotāja Ilze.

Pašvaldība iedzīvotāju padomju veidošanu uzsāka pērnā gada oktobrī, kad tika izsludināta kandidātu pieteikšanās. 

Dienvidkurzemes novada domes deputāts (JV) Uldis Kristapsons stāsta :” Mēs gribējām ļoti žigli izveidot šīs iedzīvotāju padomes. Un to mēs arī veiksmīgi izdarījām.” 

Pirmajās vēlēšanu dienās izskanēja bažas par zemo vēlētāju aktivitāti. Kopā nobalsoja 1993 vēlētāji, kas lielākajam Latvijas novadam nebūt nav liels skaitlis.

“Lielākais ieguvums, manuprāt, ir tas, ka pēc novadu reformas, kad apvienojās astoņi novadi, vara attālinājās no tautas. Un mēs gribam iet tieši pretējā virzienā, lai tieši attālākos novados cilvēki tiek sadzirdēti,” apgalvo Uldis Kristapsons.

Startēja aktīvākie iedzīvotāji, ar cerību ieviest kustību vietējās kopienās.

Dienvidkurzemes novada pašvaldības vecākā eksperte iedzīvotāju padomju jautājumos Marita Kurčanova stāsta :”Bija vietas, kur viņi saprot to būtību, iedzīvotāji un arī kandidāti, kas ir domāts ar iedzīvotāju padomēm, kāda būs viņu tālākā darbība. Bet es ticu, ka ir arī tādi kandidāti, nu jau locekļi, kas īsti nesaprata būtību.”

Padomju mērķis ir uzklausīt iedzīvotāju viedokļus un apzināt to atšķirīgās intereses un nepieciešamības.Tas būtiski atvieglos pārvaldnieku darbu, taču par to, cik veiksmīga būs savstarpējā sadarbība, kā arī sadarbība ar pašvaldību – vēl pāragri spriest.

Vērgales iedzīvotāja Daina Vanaga saka :”Ir svarīgi darīt, iestāties par savu viedokli. Un arī tā doma, kāpēc es kandidēju un pieteicos tam bija par to, ka, ja mēs to savu viedokli nepaudīsim un ja paši nebūsim gatavi iestāties par to, kas mums ir svarīgs, droši vien cits neviens arī to nedarīs.“

Februāra sākumā notiks pirmā sēde, kuru sasauks pagastu pārvaldes vadītāji, lai ievēlētu padomju priekšēdētājus, vietniekus un protokolistu. Tikšanās ar deputātiem paredzētas vismaz divas reizes gadā.