Spītējot salam, jūras ērgļi Vecpils pagastā uzsāk ligzdošanas sezonu

Vecpils pagastā šobrīd ir mīnus 10 grādi, bet tiešsaistes kamerā jau pamanīts, ka jūras ērgļi sākuši labiekārtot ligzdu. Pirmais darbs ir izklāt to ar skujkoku zariņiem un sausu zāli.

“Viņi sāk ligzdot salīdzinoši agri, olas parasti tiek iedētas jau marta sākumā, parasti marta pirmās dekādes beigās. Tad vēl var būt ziema ar kārtīgu salu un dziļu sniegu. Šī agrā ligzdošanas sezona ir saistīta ar to, ka jūras ērgļiem ligzdošanas periods ir ļoti garš,” norāda ornitologs Jānis Ķuze.

Ziemā šo putnu ieraudzīt var ne tikai kamerā, bet arī uz Liepājas ezera, kur tas atrod barību. Jūras ērglis ir plēsējs un arī maitēdājs. Nereti tas uzklūp arī neaizlidojušiem gulbjiem, kuri ziemā ir novārdzināti.

“Viņš ir zivjēdājs, maitēdājs, pārtiek arī no ūdensputniem. Tas, ka cilvēki domā, ka viņš ķer stirniņas un zaķīšus, tā gluži nav,” skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts Ritvars Rekmanis.

Šī ligzda ir zināmā mērā slavena – tajā kopš uzstādīšanas 2013. gadā piedzīvotas daudzas drāmas. Ligzda vairākkārt ir kritusi un atjaunota, bijis arī gads, kad pazuda tēviņš, un abi putnēni barības trūkuma dēļ gāja bojā. Piedzīvoti arī citu putnu uzbrukumi, un ligzdas uzraugiem darba netrūka.

“Mēs pie ligzdas kāpjam sezonas sākumā un sezonas beigās, jo mums ir sistēmas, kuras uz ziemu daļēji demontējam. Ir ļoti jāskatās, kas konkrētajā brīdī notiek ligzdā, jo, ja tiek perētas olas vai sildīti mazuļi, putnus traucēt nedrīkst. Ir bijuši gadījumi, kad mazuļi un pieaugušie putni aizkakā sensoru, un tad mums jāgaida līdz vasaras beigām, lai varētu pie ligzdas piekļūt un to notīrīt,” stāsta ornitologs Jānis Ķuze.

Šo ligzdu Jānis Ķuze sauc par jūras ērgļu ligzdas modeli, jo tajā piedzīvotas jau sešas veiksmīgas ligzdošanas.

“Mums ir tāda veterāne – viens no pāra putniem, Milda, kas ligzdā ir zināma jau kopš 2017. gada aprīļa. Savukārt tēviņi ir ļoti mainījušies, visticamāk, ejot bojā. Visilgāk ligzdā bijis tēviņš Raimis – piecus gadus,” norāda ornitologs Jānis Ķuze.

Milda un Zorro pērn izaudzināja divus mazuļus, un ornitologi cer, ka arī šis gads pārim būs veiksmīgs. Jūras ērglis izmēru ziņā ir Latvijā lielākais ērglis, kurš joprojām ierakstīts Sarkanajā grāmatā. Tomēr pēdējos gados novērots populācijas pieaugums.

“Atpazīt to var ļoti viegli – ja cilvēki saka, ka redzējuši lielu ērgli, tad ar vismaz 90 procentu iespējamību tas ir bijis jūras ērglis,” norāda Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts Ritvars Rekmanis.

Pēdējo piecu gadu laikā šai ligzdai bijuši vismaz desmit miljoni skatījumu vairāk nekā simt valstīs.