Kurzemē stiprina iespējas izmitināt iedzīvotājus ārkārtas situācijās

Gada sākumā Latvijā piedzīvoti vairāki postoši ugunsgrēki, kuros cilvēki palikuši bez mājām. Kurzemē šādām situācijām tagad apzināti būtiski resursi – sākot ar pārvietojamām konstrukcijām jeb konteineriem un beidzot ar plašām telpām. Liepājā apzinātas vietas, kurās iespējams uzņemt līdz pat 20 tūkstošiem cilvēku.

Liepājā pērn maijā dibinātā Civilās aizsardzības daļa izveidojusi sistēmu, lai iedzīvotāji, pašvaldības iestādes, aģentūras un kapitālsabiedrības zinātu, kā rīkoties krīzes situācijās.

„Ja krīze ir valsts mēroga, tiek izsludināts izņēmuma stāvoklis. Ja ir militārs apdraudējums un iestājas karš, mēs ļoti labi saprotam – nelolojam liekas ilūzijas –, no kuras puses nāks ienaidnieks un uz kuru pusi virzīsies bēgļi, proti, uz Kurzemes pusi,” saka Liepājas domes Civilās aizsardzības daļas vadītājs Guntars Spinga.

Lokāla mēroga krīzēm Liepājas pilsētā paredzēti īres dzīvokļi, kuros nepieciešamības gadījumā iespējams uzreiz izmitināt vairākus desmitus cilvēku. Savukārt Dienvidkurzemes novads nesen saņēmis dāvinājumā 150 saliekamās gultas, matračus, spilvenus, kā arī piecas pārvietojamas konstrukcijas pagaidu izmitināšanai.

Konteineri šobrīd ir tukši – tajos nav ūdens, bet ir elektrības pieslēgums. Krīzes situācijā katrā no tiem īslaicīgi iespējams izmitināt sešus iedzīvotājus.

„Esam gatavi arī lielākai iedzīvotāju uzņemšanai, ja notiek pārvietošanās mūsu valsts iekšienē,” saka Dienvidkurzemes novada ugunsdzēsēju dienesta vadītājs Andris Jefimovs.

Aizputē atrodas Dienvidkurzemes Sociālā dienesta struktūrvienība – Aizputes krīzes centrs, kur iespējams izmitināt astoņus cilvēkus un nodrošināt viņus ar apģērbu un ēdināšanu.

Savukārt krīzes situācijā Kazdangā tiktu izmantotas pašvaldībai piederošās telpas viesnīcā “Barona spilvens”, kur iespējams izmitināt aptuveni 30 cilvēkus.

Tā kā Liepājā dzīvo 68 tūkstoši iedzīvotāju, pilsētai izstrādātajā civilās aizsardzības plānā pievērsta īpaša uzmanība. Pašvaldībai piederošajās 36 izglītības, sporta un kultūras iestāžu telpās krīzes gadījumā iespējams uzņemt līdz pat 20 tūkstošiem cilvēku, taču tiek meklēti arī papildu risinājumi.

„Esam uzrunājuši arī mācītājus, lai saprastu, kāds ir viņu resurss, jo ne pašvaldība, ne valsts līdz galam neapzinās, kādu tieši garīgo palīdzību viņi var sniegt iedzīvotājiem vai bēgļiem,” norāda Guntars Spinga.

Apzinātas arī nevalstiskās organizācijas, kas krīzes situācijā varētu nodrošināt ēdināšanu vai izmitināšanu.