Nejauši atrasts manuskripts pārtop grāmatā

Liepājas okupācijas muzejā atklāta grāmata par Latvijas armijas virsnieku, leģionāru un britu slepenā dienesta MI6 aģentu Alfrēdu Popi. Ivara Ķupja negaidīti atrastais un nupat izdotais dzīvesstāsts “Vienpatis” vēsta par vīru ar nelokāmu stāju, kura manuskripts pēc gadu desmitiem nejauši atrasts dzimtenē. 

Viss sākās ar nejaušību. Liepājas novadpētnieks Ivars Ķupis, pētot Medzes puses dzimtu vēsturi, nonāca pie Alfrēda Popes radiniekiem. Tur gadu desmitiem glabājās virsnieka rakstāmmašīnas manuskripts, kas izrādījās unikāls vēstures avots.

“Manuskripta atrašana bija tīri nejauša. Veidojot citu rakstu „Liepājas vēstulēm” par Rīgas Motora muzejā atrestaurētu automašīnu „Volvo”, kura nāk no Medzes, un pētot šo dzimtu, atklājās, ka arī bez tā „Volvo” īpašnieka ir viņa brālis Alfrēds Pope. Pajautājām šo jautājumu viņa radiem. Viņi teica: „Mums arī manuskripts ir rakstāmmašīnas rakstā, ko Alfrēds ir atstājis.” Un tad nu šis manuskripts tika nodots Viesturam, kas viņu izpētīja, atrada izdevniecību, un tā tapa arī šī grāmata.” — Ivars Ķupis, Liepājas novadpētnieks.

Manuskripta atrašana bija tīri nejauša. Veidojot citu rakstu „Liepājas vēstulēm” par Rīgas Motora muzejā atrestaurētu automašīnu „Volvo”, kura nāk no Medzes, un pētot šo dzimtu, atklājās, ka arī bez tā „Volvo” īpašnieka ir viņa brālis Alfrēds Pope. Pajautājām šo jautājumu viņa radiem. Viņi teica: „Mums arī manuskripts ir rakstāmmašīnas rakstā, ko Alfrēds ir atstājis.” Un tad nu šis manuskripts tika nodots Viesturam, kas viņu izpētīja, atrada izdevniecību, un tā tapa arī šī grāmata.”

Vēsturnieks Viesturs Radovics stāsta, ka grāmatas veidošana aizņēma aptuveni pusgadu. Viņš uzsver, ka nosaukums “Vienpatis” izveidojies pats no sevis, tuvāk iepazīstot autora raksturu.

Grāmatas redaktors Viesturs Radovics stāsta: “Man radās šis nosaukums pēc tam, kad es biju parunājis ar šī te autora Alfrēda Popes radiniekiem. Viņš tiešām bija tāds vienpatis – tāds vārds vislabāk raksturo tādu cilvēku, kurš daudz neiziet sabiedrībā, bet tieši otrādi – paliek sevī viss un daudz ko atstāj, bet beigās izrādās, ka tomēr nav sevī atstājis. Viņš to visu ir uzrakstījis grāmatā.”

Pasākuma apmeklētāji atzīst – šis stāsts ir svarīga vēstures liecība, kas liek pārcilāt arī savas dzimtas atmiņu lādes.

„Man liekas tas, ka ļoti vērtīgas ir šīs atmiņas, kas ir pierakstītas, un es tieši domāju par sava papus atmiņām – faktiski viņš arī ir diezgan daudz rakstījis, varbūt ne tik daudz… bet viņš ir rakstījis, piemēram, par Latvijas armiju divdesmitajos, trīsdesmitajos gados. Tas viss ir vērtīgi, un kaut kādā veidā to vajag saglabāt, un ir ļoti labi, ka ir tapusi tāda grāmata.” — Īrisa, pasākuma apmeklētāja.

Arī Vilmārs, kurš apmeklēja grāmatas atvēršanas pasākumu, atzīst: „Bija daļa no tā laika virsniekiem, kas pieslējās padomju režīmam un mēģināja ar viņiem sadzīvot, un tad bija tāda daļa kā Alfrēds Pope. Tas man bija tā interesanti.”

Autora māsas meita Mirijama uzsver – Alfrēds būtu lepns par šo grāmatu, jo patriotisms un uzticība Latvijai viņam bija augstākā vērtība.