Ārpus ģimenes aprūpē esošo bērnu skaits nesamazinās

Latvijā turpina samazināties adopciju un jaunu audžuģimeņu skaits, arī Liepājā situācija pasliktinās. Iemesli tam tiek minēti dažādi – nestabila finansiālā situācija, nepietiekams valsts atbalsts, bailes par nākotni un  arī informācijas trūkums. Iespējams, palielinot aizbildņu, audžuvecāku un adoptētāju pabalstus, kas gaidāmi no nākamā gada, situācija mainīsies.

Kristīnes un Renāra Tīdu ģimene par audžuģimeni kļuva pirms sešiem gadiem,  kad pieņēma vienu meitenīti. Turpmāk ik pēc gada bērna bioloģiskā mamma atteicās no nākamā bērna, un Tīdu ģimene saņēma kārtējo zvanu no slimnīcas. Tā nu tagad ģimenē ir piecas māsiņas, no kurām jaunākajai ir vien divi mēneši. Nenosodot māti, viņi stāsta par savu pieredzi.  

“Nāca īstajā brīdī uzaicinājums, lai mēs pamēģinātu šo darbiņu. Mēs adoptējām visas kopā, jo tomēr māsas ir māsas un, lai neaiziet nekur tālāk,” pauž audžumamma Kristīne Tīde.

Audžuģimene ir arī Zanda un Jānis Ančenko – izaudzināti gan divi pašu bērni, viens puika ir adoptēts, bet mājas dotas vēl 18.

“Ar atsevišķām ģimenēm mēs uzturam kontaktu, un ir patīkami redzēt, ka viņiem klājas labi. Daži bērniņi ir adoptēti, daži turpina dzīvot audžu ģimenēs. Dažiem jau daudz gadi, izauguši,” vēsta audžumamma Zanda Ančenko.

Zanda atzīst – ne katrs var kļūt par audžuģimeni, taču stāsts par bērna pieņemšanu ģimenē apvīts arī ar daudziem nepatiesiem mītiem. Piemēram, ka  bērni ir nevaldāmi vai ,ka nāksies saskarties ar institūciju biežu apmeklējumu. Par to, ka audžuģimeņu trūkst, norāda arī statistika – šobrīd uz vietu ģimeniskā vidē gaida vairāk nekā 1000 bērnu. Liepājā un Dienvidkurzemes novadā ārpusģimenes aprūpē atrodas 250 bērni, 

“Adopcijas process pēdējo gadu laikā ir apsīcis. Šogad mēs esam atzinuši trīs ģimenes.” — Taiga Ziemele, Liepājas bāriņtiesas priekšsēdētāja.

Arī ģimeņu atbalsta centrā “Liepāja”, kas nodarbojas ar audžuģimeņu apmācību, secina  – arvien grūtāk atrast mājas tiem bērniem, kuri izņemti no savas bioloģiskās ģimenes. 

“Pirmie bērniņi dzimst vēlāk, līdz ar to, ja pirmais bērniņš dzimst četrdesmitgadniekiem, tad līdz audžuģimenes domai, iespējams, ģimene nenonāk. Dzīves dārdzība, nedrošība, kas skar daudzus, saistībā ar lielajiem politiskajiem procesiem.” Guna Krīgere – Medne, atbalsta centra “Liepāja” vadītāja.

Lai veicinātu jaunu audžuģimeņu veidošanos un atbalstītu jau esošās, nākamajā gadā Labklājības ministrija virzīs 24 miljonus eiro audžuģimeņu, aizbildņu un adoptētāju pabalstiem. Gan audžuģimenes, gan atbildīgās amatpersonas Liepājā saka – tas ir atbalsts, taču vēl svarīgāk ir sakārtot smagnējo sistēmu un mazināt mītus. 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild SIA ”TV Kurzeme”.